Rinoplastika vai deguna operācija

Rinoplastikas mērķis ir deguna korekcija. Korekcija var būt kosmētiska vai funkcionāla. 

Rinoplastika ir vērsta uz deguna izskata maiņu, tāpēc tā ir kosmētiskā ķirurģija. Savukārt septoplastika ir funkcionāla operācija, kuras laikā tiek koriģēta deguna starpsienas novirze jeb deguna starpsienas izliekums. Rinoseptoplastika apvieno abas procedūras – gan deguna estētisko korekciju, gan funkcionālo problēmu risināšanu. Bieži vien pāreja starp abiem ir gluda, un deguna elpošanas funkcijas uzlabošanos papildina estētiskas izmaiņas. 

Deguna sinusa operācija ir patstāvīga procedūra ar funkcionālu mērķi – tā ir vērsta uz deguna gļotādas pietūkuma mazināšanu un elpošanas uzlabošanu.

Deguna rekonstrukcija ir ķirurģiska procedūra, kuras mērķis ir atjaunot normālu deguna izskatu un darbību, novēršot būtisku iedzimtu defektu vai labojot iegūto defektu, piemēram, pēc traumas vai pēc audzēja noņemšanas.

Operācijas plāns vienmēr tiek pielāgoti konkrētajai deguna anatomijai, sejas proporcijām, ādas biezumam un elpošanas funkcijai. Iespējamie mērķi ir šādi:

• Deguna tiltiņa forma: samazinot kupri, paceļot pārāk zemu deguna tiltu vai iztaisnojot asi.
• Deguna gala forma un atbalsts: sašaurinot virsotni, mainot projekciju vai rotācijas leņķi un atbalstot vāju skrimšļus.
• Deguna platums: kaula vai skrimšļa daļas proporciju korekcija.
• Nāsis un deguna pamatne: Pārmērīgi platu nāsu, deguna spārniņu vai manāmas asimetrijas korekcija.
• Deguna elpošana: ārstējot problēmas ar deguna starpsienu, deguna blakusdobumiem vai deguna vārstuļu zonu, ja tā ir operācijas indikācija.

Labs rezultāts ne vienmēr nozīmē mazāku degunu. Bieži vien mērķis ir proporcionāls deguns ar stabilu atbalsta struktūru, kas pieguļ pārējai sejai.

Rinoplastika nevar padarīt seju matemātiski simetrisku vai garantēt precīzu rezultātu, kas līdzīgs datorsimulācijai. Sejas puses ir dabiski atšķirīgas, un skrimšļi, āda, rētas un pietūkums individuāli reaģē uz dzīšanu.

Tāpat nav reāli novērtēt gala rezultātu tūlīt pēc šinas noņemšanas. Agrīnās stadijās deguns ir pietūkis, tā gals ir stīvs, un skats no priekšpuses var šķist platāks nekā gaidīts. Lielākā daļa izmaiņu izzudīs dažu mēnešu laikā, vēl lēnāk, ja degunam ir bieza āda.

Slēgtā metode ietver iegriezumu veikšanu deguna iekšpusē. Atvērtā metode pievieno nelielu iegriezumu deguna starpsienas priekšējā ādas joslā jeb kolumellā, lai ķirurgs varētu pilnīgāk atsegt deguna balsta struktūru. Abām pieejām ir savas indikācijas.

Zinātniskā literatūra neliecina, ka viena metode vienmēr sniedz labāku rezultātu visiem pacientiem. Izvēle ir atkarīga no koriģējamās problēmas sarežģītības, deguna gala atbalsta, iepriekšējām operācijām un ķirurga plānotās tehnikas. Tāpēc konsultācijas laikā ir vērts pajautāt ne tikai "atvērta vai slēgta?", bet arī "kāpēc šī pieeja ir pamatota manam degunam?".

Bieza āda uz deguna neizslēdz rinoplastiku, taču tā maskē deguna gala smalkās kontūras un ilgāk novērš pietūkumu. Operācijas laikā tiek izveidots kaulu un skrimšļu karkass; āda tam pielāgojas. Plāna āda ātri parāda nelielas izmaiņas, savukārt bieza āda maskē gan nelīdzenumus, gan vēlamo definīciju.

Tāpēc mērķis nav izveidot pēc iespējas mazāku un asāku karkasu zem ādas. Pārāk agresīva redukcija atstāj deguna galu bez atbalsta, un smagie mīkstie audi var mainīt formu, neskatoties uz pamatā esošo karkasu. Degunam ar biezu ādu bieži vien ir arī vājāks deguna gala vai starpsienas atbalsts – plāns koncentrējas uz tā atbalstīšanu. Labs rezultāts var nozīmēt nedaudz lielāku, bet stabilāku deguna galu, kas labāk pieguļ sejai.

Deguna gala forma ir pakāpeniskāka nekā deguna tiltiņa forma; skats no priekšpuses vairākus mēnešus var būt platāks nekā gaidīts. Galīgais rezultāts bieži tiek novērtēts pēc 12–24 mēnešiem. Ļoti plāns gals var nebūt reālistisks. Teipošana parasti ir labvēlīgāka biezai ādai — instrukcijas ir atrodamas lapā. teipošana pēc rinoplastikas.

Vai deguna ādu var padarīt plānāku?

Dažās situācijās ir iespējama ļoti rūpīga zemādas audu reducēšana, taču agresīva ādas retināšana var apdraudēt asins un limfas plūsmu. Tas var izraisīt ilgstošu pietūkumu, ādas nelīdzenumus vai reti – ādas nekrozi. Tāpēc „ādas retināšana“ nav universāls risinājums un jāveic piesardzīgi.

Nāšu korekcija tiek apsvērta platas deguna pamatnes, lielu nāsu, izteikta nāsu spārnu paplašināšanās vai pastāvīgas asimetrijas gadījumos. Ne visiem platiem deguniem ir nepieciešama nāsu apgriešana: deguna pamatne var kļūt proporcionālāka pēc deguna gala vai tiltiņa korekcijas. Lēmums tiek pieņemts, pamatojoties uz skatu no priekšpuses, apakšas un sāniem, kā arī smaidu.

Audi tiek izņemti konservatīvi. Lai sašaurinātu deguna dibenu, no nāss apakšas tiek ņemts neliels gabaliņš; lai samazinātu deguna atveres paplašināšanos, no tās malas tiek ņemts neliels ķīlītis. Abus paņēmienus var apvienot, ja nepieciešams mainīt gan nāss izmēru, gan tās kontūru. Izņemtie audi neataug — pārmērīga samazināšana var atstāt nāsi nedabiski mazu, pavilkt deguna atveri uz augšu vai sašaurināt ārējo deguna vārstu un apgrūtināt elpošanu.

Iegriezumus parasti veic nāss malā vai deguna un vaiga savienojumā; sākumā rētas ir redzamas, vēlāk tās ir mazāk redzamas. Pilnīgu simetriju nevar garantēt. Galīgais apjoms bieži tiek noteikts rinoplastikas beigās, kad pārējā deguna forma ir savā vietā. Mērķis ir proporcijas, nevis maksimāla sašaurināšanās.

Tas var notikt, ja deguna vidusdaļa vai gals ir pārāk šaurs un netiek saglabāta atbalsta struktūra. Noņemot deguna tiltiņa kupri vai samazinot deguna galu, jāņem vērā sānu sieniņu un deguna vārstuļa stabilitāte. Mazāks deguns automātiski nenozīmē labāku rezultātu – estētiskās izmaiņas nedrīkst vājināt deguna atbalsta struktūras.

Tā pati operācija var arī uzlabot elpošanu, ja obstrukcijas cēlonis ir ķirurģiski novēršams un plānā tiek aplūkots atsevišķi. Pirms operācijas tiek novērtēta deguna starpsiena, deguna dobumi un deguna vārstulis. Tikai deguna starpsienas operācija ir septoplastika; ja problēma ir deguna ārējā balstā vai atlokā, to sauc par funkcionālo rinoplastiku. Tās bieži tiek veiktas kopā — konkrētāk, tiek rakstīts deguna starpsienas operācijas lapā.

Deguna aizlikums pirmajās nedēļās ir bieži sastopams, pat ja mērķis ir uzlabot tā funkcijas. Pietūkums, kreveles un deguna starpsienas īslaicīgi bloķē gaisa plūsmu un neliecina par neveiksmīgu operāciju. Ar pietūkumu saistīts aizlikums bieži izzūd 3–4 nedēļu laikā. Ja pēc šī laika elpošana pasliktinās, paliek pastāvīgi vienpusēja vai to pavada stipras sāpes un izdalījumi, jānoskaidro cēlonis.

Alerģisks rinīts, polipi un krākšana paši no sevis neizzudīs, mainot deguna formu – tie ir daļa no deguna problēmas un, ja nepieciešams, septoplastiku. Konsultācijas laikā ir vērts pajautāt, kāda anatomiska obstrukcija jums faktiski ir un kā plānotās estētiskā izmaiņas ietekmēs gaisa plūsmu.